Mans tēvocis Edgars sasmīdināja visu radu saimi ar savu traģikomisko stāstu. Sešus gadus viņš cēla māju vienā no Latvijas ciematiem, bet tagad “kož elkoņos”- miteklis ir apdzīvojams, bet viņa nervi ir “uz kātiņiem”.
Un tas viss tāpēc, ka tēvocis vienmēr visu darīja pēc sava prātam.
Viņš domāja, ka visu zina labāk, tāpēc nekad nevērsās pie profesionāliem būvniekiem. Reizēm nolīga pāris strādniekus, lai palīdzētu, kad bija jāveic īpaši grūti būvdarbi. Arī mēs viņu atbalstījām – galu galā viņš ir radinieks, nevis svešs cilvēks. Redzējam, ka cilvēks cenšas savas ģimenes labā, kaut arī savā veidā.
Bet mājas būvniecībā galvenokārt piedalījās Edgara kaimiņš. Nezinu, kāda ietekme viņam bija uz manu tēvoci, bet nez kāpēc viņš klausīja kaimiņam. Tagad Edgars to nožēlo, jo teju visi kaimiņa padomi izrādījušies galīgi aplami. Dārgie lasītāji, pastāstīšu jums, ko tēvocis izdarīja nepareizi, un vai šīs kļūdas varēja novērst.
Jumts “aizbrauca”
Jūs smiesieties, bet mans radinieks pirms šīs mājas celtniecības nekad nebija nodarbojies ar būvniecību. Viņš vienkārši nolēma noskatīties pāris videokoplietošanas vietnē “YouTube”un izdarīt to pašu. Lai gan ar elektrības rozetēm tas darbojās, ar jumtu bija pavisam cita lieta.
Sākotnēji māja bija plānota neliela, 1,5 stāvi; tēvocim nebūtu naudas, lai uzbūvētu lielāku mājokli. Pirmajā stāvā četras istabas, vannas istaba, virtuve, veranda un bēniņi ar nelielu vannu. Ģimenei ar diviem skolas vecuma bērniem ar to pilnīgi pietiek.
Tātad – kad tēvocis stiprināja spāres, viņš neuzskatīja par nepieciešamu uzstādīt sienas plāksni pēc visiem noteikumiem. Kaimiņš ieteica viņam vienkārši piestiprināt pāris dēļus, kas pienagloti kopā sienu stūros. Tā viņš izdarīja.
Tagad mājas jumts, kā lai to pasaka, “staigā” un spēcīgā vējā dreb. Mēs visi kā viens sakām tēvocim: “Nu, vasarā visu izjauksim un kārtīgi salabosim.” Lai gan Edgars saprot problēmu, viņš atmet ar roku, sakot – izturēs vēl, pārtaisīm vēlāk.
Līdz galam nepārdomāts projekts
Kad pamati jau bija ielieti, kļuva skaidrs, ka Edgara sieva virtuvē vēlējusies nelielu pieliekamo, lai uzglabātu pārtikas krājumus. Viņi par to laikus neaizdomājās, un tagad krājumus glabā pagrabā, ko uzbūvēja garāžā. Sieva sūdzas, ka nav parocīgi – kad gatavo ēdienu, viņai jāiet uz pagrabu, jo virtuvē izbeidzas graudi vai makaroni. Viss būtu bijis rokas stiepiena attālumā, ja vīrs būtu viņai paklausījis un atvēlējis dažus kvadrātmetrus pieliekamajam. Šķiet, tas ir sīkums, bet kaitinošs.
Zemi pakāpieni
Ar pakāpieniem pavisam greizi sanāca. Jo, ņemot vērā Edgara padzīvojušo sievasmāti un sievastēvu, tēvocis centās visu ieplānot. Viņš nolēma, ka pakāpieniem, kas ved uz māju, jābūt zemiem, lai vecāka gadagājuma cilvēkiem būtu vieglāk staigāt. Ar margām, ērtu verandu, viss kā nākas. Bet viņš pārspīlēja, visu darīja “uz aci”.
Kad viņš lika flīzes, kļuva skaidrs, ka pakāpieni ir pārāk zemi. Staigāšana pa tiem nebija ērta. Pat ja vienlaikus pārkāpj vairākiem pakāpieniem. Visu vajadzēja darīt atbilstoši standartiem un nekādu problēmu nebūtu. Bet tēvocim šķita, ka viņš visu zina labāk.
Lēti būvmateriāli
Pēc visur klātesošā kaimiņa ieteikuma Edgars devās pie kāda paziņas un pasūtīja kokmateriālus lētāk nekā tie, kas bija pieejami vietējā būvmateriālu tirgū. Pēc nedēļas kokmateriāli pienāca, un tad tēvocis “plēsa matus”. Trešdaļa kokmateriālu bija sapuvuši un sapelējuši. Tēvocis uzaicināja mūs apskatīties – es viņam teicu, ka šie kokmateriāli jau ilgu laiku ir stāvējuši slapji kaut kur, bet tā vietā, lai tos izmestu, tie tika izlikti pārdošanā.
Tēvocis saņēma daļēju naudas atmaksu un nācās pasūtīt jaunus materiālus. Viņš centās ietaupīt, bet beigās bija spiests samaksāt vairāk, nekā bija plānojis.
Izveidoja bruģējumu, balstoties uz muļķīgu padomu
Kaimiņš arī šeit “sarūpēja” problēmas. Kad tēvocis veidoja bruģējumu, kaimiņš ieteica viņam pievienot cementam akrila laku. Uz ūdens bāzes. Edgars cementam piejauca laku, to nežēlojot. Pēc kaimiņa teiktā, pēc sacietēšanas bruģējums būšot neticami izturīgs un kalpošot gadsimtiem.
Patiesībā jau pirmajā ziemā parādījās plaisas. Tēvocis mums to pastāstīja un sūdzējās, ka, iespējams, viņš izvēlējies nepareizas proporcijas. Mēs paskaidrojām, ka problēma ir muļķīgajā padomā. Bruģējumam jau sen ir izstrādātas pārbaudītas un drošticamas receptes un proporcijas. Bet pašdarbība noved pie liekiem tēriņiem un neplānota remonta.
Aizmirsa par aizmugurējām durvīm
Teiksiet, ka tas ir tikai nieks? Apstaigāt māju aizņem tikai pāris minūtes. Bet tagad iedomājieties, ka esat sieviete, kas nes lielus maisus un kastes ar stādiem. Vai varbūt jums dārzā, kas atrodas tieši aiz mājas, pusdienām jāsalasa zaļumi? Vai arī jāizkar veļa, kuras auklas arī ir aiz mājas? Katru dienu riņķot apkārt mājai – ne katrs vīrietis par to priecāsies. Bet saimniece – vēl jo vairāk.
Īsāk sakot, tēvoča sieva nemitējas atgādināt, cik ļoti viņa ir nogurusi no staigāšanas pa māju, lai padarbotos dārza dobēs. Bet viss, ko vajadzēja paredzēt, bija tikai mājas aizmugurējās durvis.
No keramzīta blokiem būvētas sienas
Mans tēvocis tagad ir nopietni aizdomājies, vai bija vērts silikāta bloku vietā izmantot keramzīta blokus. Un runa nav par izturību vai skaņas izolāciju. Runa ir par paša materiāla kvalitāti. Tēvocis nesen uzzināja, ka lētie keramzīta bloki var izdalīt starojumu un radona gāzi, ja tie izgatavoti neatbilstošos apstākļos bez pienācīgas izejvielu pārbaudes.
Tēvocis pat dabūja dozimetru un divas dienas skraidīja ar to pa māju. Liekas, ka viņš neko draudīgu neatrada. Taču viņa garastāvoklis bija sabojāts, un tagad, kad tiekamies, viņš vaimanā, ka vajadzējis pirkt silikāta blokus. Tie ir nedaudz dārgāki, bet 100% droši.
Sienas kļūst mitras
Kā Edgaram paskaidroja mans draugs, kurš gandrīz 10 gadus strādā celtniecībā, ja sienām būtu izmantoti silikāta bloki, problēmu nebūtu. Izrādās, ka keramzīta bloki, lai arī tiek uzskatīti par labu sienu materiālu, var sabojāties, ja ilgstoši saglabājas mitrs laiks un lietus, bet iemītnieki cenšas taupīt uz siltumizolācijas rēķina.
Jau pirmajā rudenī kļuva skaidrs, ka visas telpas ir jāapsilda labāk, pretējā gadījumā, nepaspēsi vēl pārlīmēt tapetes, kad tās atkal būs pārklājušās ar pelējumu. Tā nu vasarā tēvocis mums piezvanīja, lūdzot palīdzēt pārtaisīt siltumizolāciju, citādi pelējums “apēdīs” māju.
Elektriskais apkures katls
Centralizēto gāzi ciemā, kur dzīvo tēvocis, tik tikko bija sākuši ierīkot. Un, kad viņa māja bija uzcelta, gāzes vēl nebija, lai pieslēgtu apkures katlu. Sākotnēji Edgars vēlējās tieši gāzes apkures katlu, bet vēlme ātrāk pārcelties uz savu māju viņu pārņēma savā varā. Tagad viņš “saķer galvu”, saņemot elektrības rēķinus.
Tātad, ja jums ir izvēle un varat atļauties gāzes pieslēgumu, iesaku izvēlēties gāzi. Gāze ir daudz lētāka nekā elektrība, it īpaši patlaban. Jums būs jāmaksā sākotnējā pieslēgšanas maksa, bet vēlāk būsiet apmierināts ar saviem rēķiniem, nevis dusmosieties katru reizi, kad tos saņemsiet.
Kļūdījās ar palīgiem
Tēvocis ir vienkāršs un skops vīrs. Viņš atrada pāris vietējos saulesbrāļus, dažus strādniekus, un nolēma, ka viņi palīdzēs ieliet pamatus un uzbūvēt sienas par pusvelti. Strādnieki apliecināja, ka viņiem esot pieredze renovācijas darbos un tos paveiks. Taču problēma radās tur, kur to neviens negaidīja.
Lasi vēl: ”Ziema nebūs viegla, bet gan dramatiska”: ko gaidīt un kad ienāks pirmais aukstuma vilnis
Kādu dienu tēvocis ieradās objektā un redzēja, ka strādnieki ir pazuduši bez pēdām. Bet viņi bija solījuši, ka ielies mājas pamatus. Rezultātā kopā ar sīvā cienītājiem pazuda arī daži instrumenti un jaunie metāla vārti žogam. Izrādījās, ka nolīgtie dīkdieņi pat nebija no tuvākās apkārtnes – viņi bija ieguvuši Edgara uzticību, paņēmuši avansa maksājumu, piesavinājušies instrumentus un pazuduši.
Pēc šī incidenta tēvocis sāka nākamos “palīgus” burtiski pratināt, izvaicājot par viņu ģimenes koku un pieprasot uzrādīt pasi. Tāds, lūk, stāsts. Protams, ja jums ir nauda, varat nolīgt uzņēmumu, lai māju uzbūvētu, taču vidusmēra cilvēkam tas nereti nav pa kabatai. Vai esat kādreiz pats cēlis sev māju? Pastāstiet, komentāros par savu pieredzi!
Ja jums šis stāsts šķita pamācošs, atzīmējiet to ar “patīk” un dalieties ar draugiem!
